9. maijā 9. klase un divi 8. klases skolēni devās piedzīvot programmas ,,Latvijas skolas somas”  pasākumus. Pēc laika, kad tos vērojām tikai caur ekrānu, šis ir piedzīvojumu un labas pieredzes guvums.

Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā izvēlētā muzejpedagoģiskā programma ,,Andrejs Pumpurs un eposs ,,Lāčplēsis”” bija pārsteigumiem pilnas 2 stundas. Skolotāja kļuva par  Pumpura māti Līzi, bet Roberts - par Pumpura tēvu Indriķi. Jānim Ekertam bija iespēja pārtapt par karavīru Andreju Pumpuru, kurš sievas meklējumos lūkoja iepatikties 3 mūsu meitenēm (Pumpura dzīvē konkrētām jaunkundzēm), savukārt mācītāja loma tika Markusam. Šajās lomās tika izdzīvota A. Pumpura bērnība, skolas gadi un jaunība. Muzeja 2.stāvā sākās un beidzās Lāčplēša dzīves ceļš. Caur smiekliem līdz asarām skolēni kļuva par Laimdotu, Spīdalu, Kangaru, Lielvārdu, Koknesi, Tumšo bruņinieku, Artis parūpējās par muzikālo skanējumu. Secinājums – te nav kā citur. Te caur tērpiem, sajūtām, sadarbošanos, ļaušanos var panākt vairāk nekā aplūkojot vitrīnas. Vislielākais paldies muzeja galvenajai speciālistei Irēnai Arājai! Skolēni novērtē, ka, spēlējot teātri, viegli varēja uztvert informāciju; tas nebija parasts muzejs, bet gan kā izrāde; reti muzejos var gūt šādu pieredzi; bija aizraujoši, atraktīvi, interesanti.

Ogrē ieskatījāmies jaunajā, vēl pēc koka smaržojošajā bibliotēkā, kur ātrijā mūs sagaidīja robots Tomiņš ar anekdotēm. Plašas, gaišas, viesmīlīgas telpas, zaļo augu siena, 80% dabiskā apgaismojuma, žalūzijas, kas pašas atveras un aizveras, lai grāmatām nekaitētu saule, pašapkalpošanās iekārtas, saules paneļi, laulību reģistrācijas telpa, mājīgi iekārtotās bērnu un jauniešu lasītavas. Tas viss rosina pēc skolas doties nevis uz māju, bet gan uz bibliotēku, kur cilvēks, liels vai mazs, jūt, ka viņu gaida. Pat bibliobuss, kas apkalpo lasītājus, kuriem grūti nokļūt līdz bibliotēkai. Skolēni pamanīja, ka bibliotēka ir moderna, balstīta tehnoloģijās, saklausīja, ka fondā ir vairāk nekā 70000 grāmatu, patika telpu plašums, izbrīnīja grāmatu skaits, pārsteidza, ka ēka ir arhitektūras studenta diplomdarbs. Oges bibliotēka ir piemērs, kādām vajadzētu būt grāmatu un lasītāju mājām.

Imanta Ziedoņa 90. dzimšanas dienas mēnesī skolēni savus spēkus izmēģināja komandas darbā, jo aiz viņiem durvis tika aizslēgtas un no izlaušanās istabām bija jāizkļūst, izpildot visus uzdevumus. Prieks par skolēnu prasmi sadarboties, būt atbalstošiem un draudzīgiem, prast rīkoties ar rāciju un palūgt palīdzību, ja tā nepieciešama. Neviens no skolēniem līdz šim izlaušanās istabas nebija apmeklējis, tāpēc šī bija pavisam jauna pieredze. Lūk, skolēnu atziņas: bija interesanti uzdevumi, patika sadarboties kā komandai, uzzinājām daudz jauna par I. Ziedoni, uzdevumi prasīja logisku domāšanu.

Visa diena literatūras, latviešu valodas, pat vācu valodas, dizaina un tehnoloģiju, mūzikas, teātra mākslas, ģeogrāfijas, vizuālās mākslas, vēstures un kultūras zīmē caur pašizziņu un pašvadītu darbošanos, liekot lietā domāšanu un radošumu, sadarbojoties un līdzdarbojoties.

Patīkami, ka skolēni tika novērtēti kā fantastiski klausītāji, vērotāji, ieinteresēti sadarboties. Par to paldies teica gan Ogres Centrālās bibliotēkas speciāliste, gan Ziedoņa izlaušanās istabas vadītājas.

9. klases audzinātāja Elita Pakalne

9. maijā 9. klase un divi 8. klases skolēni devās piedzīvot programmas ,,Latvijas skolas somas”  pasākumus. Pēc laika, kad tos vērojām tikai caur ekrānu, šis ir piedzīvojumu un labas pieredzes guvums.

Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā izvēlētā muzejpedagoģiskā programma ,,Andrejs Pumpurs un eposs ,,Lāčplēsis”” bija pārsteigumiem pilnas 2 stundas. Skolotāja kļuva par  Pumpura māti Līzi, bet Roberts - par Pumpura tēvu Indriķi. Jānim Ekertam bija iespēja pārtapt par karavīru Andreju Pumpuru, kurš sievas meklējumos lūkoja iepatikties 3 mūsu meitenēm (Pumpura dzīvē konkrētām jaunkundzēm), savukārt mācītāja loma tika Markusam. Šajās lomās tika izdzīvota A. Pumpura bērnība, skolas gadi un jaunība. Muzeja 2.stāvā sākās un beidzās Lāčplēša dzīves ceļš. Caur smiekliem līdz asarām skolēni kļuva par Laimdotu, Spīdalu, Kangaru, Lielvārdu, Koknesi, Tumšo bruņinieku, Artis parūpējās par muzikālo skanējumu. Secinājums – te nav kā citur. Te caur tērpiem, sajūtām, sadarbošanos, ļaušanos var panākt vairāk nekā aplūkojot vitrīnas. Vislielākais paldies muzeja galvenajai speciālistei Irēnai Arājai! Skolēni novērtē, ka, spēlējot teātri, viegli varēja uztvert informāciju; tas nebija parasts muzejs, bet gan kā izrāde; reti muzejos var gūt šādu pieredzi; bija aizraujoši, atraktīvi, interesanti.

Ogrē ieskatījāmies jaunajā, vēl pēc koka smaržojošajā bibliotēkā, kur ātrijā mūs sagaidīja robots Tomiņš ar anekdotēm. Plašas, gaišas, viesmīlīgas telpas, zaļo augu siena, 80% dabiskā apgaismojuma, žalūzijas, kas pašas atveras un aizveras, lai grāmatām nekaitētu saule, pašapkalpošanās iekārtas, saules paneļi, laulību reģistrācijas telpa, mājīgi iekārtotās bērnu un jauniešu lasītavas. Tas viss rosina pēc skolas doties nevis uz māju, bet gan uz bibliotēku, kur cilvēks, liels vai mazs, jūt, ka viņu gaida. Pat bibliobuss, kas apkalpo lasītājus, kuriem grūti nokļūt līdz bibliotēkai. Skolēni pamanīja, ka bibliotēka ir moderna, balstīta tehnoloģijās, saklausīja, ka fondā ir vairāk nekā 70000 grāmatu, patika telpu plašums, izbrīnīja grāmatu skaits, pārsteidza, ka ēka ir arhitektūras studenta diplomdarbs. Oges bibliotēka ir piemērs, kādām vajadzētu būt grāmatu un lasītāju mājām.

Imanta Ziedoņa 90. dzimšanas dienas mēnesī skolēni savus spēkus izmēģināja komandas darbā, jo aiz viņiem durvis tika aizslēgtas un no izlaušanās istabām bija jāizkļūst, izpildot visus uzdevumus. Prieks par skolēnu prasmi sadarboties, būt atbalstošiem un draudzīgiem, prast rīkoties ar rāciju un palūgt palīdzību, ja tā nepieciešama. Neviens no skolēniem līdz šim izlaušanās istabas nebija apmeklējis, tāpēc šī bija pavisam jauna pieredze. Lūk, skolēnu atziņas: bija interesanti uzdevumi, patika sadarboties kā komandai, uzzinājām daudz jauna par I. Ziedoni, uzdevumi prasīja logisku domāšanu.

Visa diena literatūras, latviešu valodas, pat vācu valodas, dizaina un tehnoloģiju, mūzikas, teātra mākslas, ģeogrāfijas, vizuālās mākslas, vēstures un kultūras zīmē caur pašizziņu un pašvadītu darbošanos, liekot lietā domāšanu un radošumu, sadarbojoties un līdzdarbojoties.

Patīkami, ka skolēni tika novērtēti kā fantastiski klausītāji, vērotāji, ieinteresēti sadarboties. Par to paldies teica gan Ogres Centrālās bibliotēkas speciāliste, gan Ziedoņa izlaušanās istabas vadītājas.

9. klases audzinātāja Elita Pakalne