Šogad Lāčplēša dienā neierasti klusi. Ieteikumi, aizliegumi, klātiene un attālināti... Visi šie vārdi it kā grib nodzēst svecīšu liesmas, kam būtu, ar bērnu rokām aizdegtām, jāizgaismo piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem Plācī. Pirms 101 gada, kad karavīriem, puišiem, vīriem, bija jāizrāda milzum liela savas zemes mīlestība, jāatrod sevī Lāčplēša spēks un jāatbrīvo Rīga, jācīnās ledus aukstumā - vai viņiem kāds ko varēja aizliegt?

Mēs saprotam, ka jārūpējas par sevi, saviem tuvākajiem, tāpēc šodien no skolas uz Plāci dažādos laikos devās 5., 6.klase un sešgadnieki. Gandarīti, priecīgi, lepni. Šis bija īstais brīdis parādīt, kā mēs lepojamies ar saviem vēstures notikumiem. Vislielākais prieks par sešgadnieku apņēmību, jo viņi ne tikai aizgāja uz Plāci un atnāca atpakaļ uz skolu, bet arī tautisko deju nodarbības stundu nodejoja.

Arī skolas priekšā dega svecītes. Tās tur svinīgi iededza pārējo klašu skolēni.

Vakars Plācī. Pie pieminekļa deg svecītes, bet piestāj mašīna, izkāpj mamma un bērns, pa tumsiņu nāk ģimenes ar bērniem un noliek svecītes. Arī logos tās deg...