Latvijas skolas somas pasākumi – šogad attālināti. Un varbūt arī labi, jo nekas neapdraudēja veselību, blakus bija klasesbiedri, skolotājas, kas tūlīt mudināja atcerēties redzēto, dzirdēto, sasaistīt to kopā ar mācību stundās apgūto. Un noteikti bija jāsalīdzina, vai tas, ko mācījās stundās, ir taisnība.

,,Atmodas dziesmas. Dziesmotā revolūcija"

Pirmais pasākums 4.-9.klasei, veltīts 4. maijam - Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienai, ,,Atmodas dziesmas. Dziesmotā revolūcija". Katrā klasē, kurā bija vēstures stundas, skanēja dziesmas ne tikai no ekrāniem. Skolēni dungoja, dziedāja līdzi. Te roku rokā savijās mūzika un vēsture. Lūk, vēstures skolotājas Aivas Gūtmanes atziņu kopsavilkums!

,,40 minūšu laikā izskanēja 13 atmodas laika dziesmas un kodolīgs stāstījums par ceļu uz neatkarības atgūšanu, par cilvēku sāpēm, par kopīgu darbību, lai Tu šodien dzīvotu Latvijā!

“Dzimtā valodā ir māte māte/Dzimtā valodā viss vēl saldāks/Dzimtā valodā pasmejies pie sevis pats” dod drosmi runāt par valodas problēmām.

Izrādās - arī aizliegtās dziesmas ir bijušas, piemēram, “Zilais lakatiņš”, ko dziedāja neatzītie leģionāri. Vēlāk gan mājas ballītēs vecvecāki tā klusi dungoja: “Atmiņā lakatiņš zilais, mati kā saulstaru riets…”

Rokopera “Lāčlēsis” ar savām lūgsnām pēc brīvības, kur Lāčplēsis cīnās ar Melno bruņinieku: “Dzīvību, dzīvību Tēvzemei/Nelūdzam – pieprasām!”

Baltijas ceļš un cilvēku ķēde cauri trīs, tolaik, republikām ar kopīgu mērķi atgūt neatkarību, jo: “trīs māsas jūras malā stāv, Tās nespēks un nogurums māc./Tur bradāta zeme un dvēseles, Trīs tautu gods un prāts./Bet torņos jau likteņa zvani skan, Un jūra bangoties sāk./Trīs māsas no miega modušās, Par sevi pastāvēt nāk./Atmostas Baltija, atmostas Baltija, Lietuva, Latvija, Igaunija!”

Tad 1990. gada 4. maijs un neatkarības deklarācijas 138 balsis “Par”, un: “virs galvas mūžīgs piena ceļš,/Un mūžīgs ceļš zem kājām,/Tas ved uz zemi laimīgo,/Un izrādās - uz mājām.”

               Vēl viena cīņa jāuzvar un tās ir Barikādes: “Daudz zābaku pa zemi staigā/Un manai zemei dikti sāp.”

               Visbeidzot esam atguvuši savu zemi, valodu un pašapziņu: “Brīvību Baltijai, brīvību Baltijai/Vai sadzirdēsi,/Vai sapratīsi?/Pasaule!/Vai sadzirdēsi?/Vai sapratīsi?/Atsaucies!”

               Ja skolēni dungo līdzi, ja taktī kustina kājas, ja saka, ka bija vērtīgi to visu vērot un klausīties, tad mērķis ir sasniegts.”

                    8.klases skolniece Undīne Kuprēviča atzīst, ka patikusi ideja lekciju pārvērst par koncertu ar vērtīgu informāciju par Latvijas neatkarības atgūšanu. ,,Nezināju, ka latviešiem Daugava bija goda lieta un ka cilvēki vēlējās to aizstāvēt no HES.” Elīza Marena Bikše uzsver, ka patika dziesmas ar stipriem vārdiem. Skolēnus izbrīnīja arī tas, ka bija laiks, kad vairākas dziesmas nedrīkstēja dziedāt.

                    Ir svarīgi, ka visu šo nestāsta tikai skolotājs, bet to apliecina tautā populāri cilvēki. Tad ir pārliecība – jā, tā tomēr ir taisnība.

 

Operetes radošā laboratorija

                Kas retam skolēnam nekas jauns, jo videospēlēs jau lieto 3D brilles, tas lielākajai daļai bija pārsteigums. Tāds, ka telpā valdīja sadzirdams un sataustāms klusums. Klusums sevī ietvēra piesardzību, varbūt pat bailes nenokrist no krēsla, sajūsmu par visu, kas notika virs galvas, apkārt telpai, zem kājām.

Kuri mācību priekšmeti varēja lepoties ar mācību stundās apgūtā apstiprinājumu? Dabaszinības, mājturība/dizains un tehnoloģijas, mūzika, literatūra un, protams, teātra māksla.

6.klase, kurai tikai nākamajā māc. gadā būs jāapgūst teātra māksla, šo pasākumu vērtēja tā.

  • Es daudz uzzināju par opereti. Šī bija unikālā iespēja vēl tuvāk iepazīt jau mūzikas stundā atgūto tēmu.
  • Es nezināju, ka operetē izmanto rekvizītus. Sākumā nemaz nezināju, kas tas ir.
  • Tā bija 1.reize, kad mēģināju 3D brilles.
  • Uzzināju, ko nozīmē hereogrāfija. Zaķa un Karlsona skaidrojums bija labi saprotams. Man ļoti patika skatīties caur 3D brillēm.
  • Šis ir ļoti labs veids, kā mūzikā iemācīties dažādas lietas par teātra mākslu.
  • Es vēlos vairāk uzzināt par hereogrāfiju. Patika aktieri, situācijas grimētavā.
  • Nezināju, ka teātrī prasme dziedāt ir ļoti svarīga.
  • Mūzikā mēs mācījāmies par operu un teātriem.
  • Uzzināju, ka operetei ir vairākas daļas, ka jāprot arī dejot.
  • Saskatīju saistību arī ar latviešu valodu, jo uzskatāmi skaidroja vārdu nozīmi.
  • Uzzināju, ka skatītāju vietas virs zālē esošajām apakšējām vietām sauc par balkonu.

 

Cirka izrāde ,,Alise Brīnumzemē” 1. - 3.klasei

Šī pasākuma starptautiskais nosaukums ,,Ah ...Liz”, izrādes organizatori, vizuālo videomākslas materiālu izstrādājuši  iluzionisti Dace un Enriko Pecoli. Iluzionisti nes Latvijas vārdu pasaulē. Viņu izrādes tapšanā piedalījušies izcili Latvijas mākslinieki: oriģinālus tērpus radījusi Elita Patmalniece, izrādes veidošanā iesaistījusies deju grupas ,,Buras” horeogrāfe Dace Jonele, Latvijas Nacionālā teātra butafori un galdnieki, Dailes tātra kostīmu šuvēji un parūku meistari, skatuves apavu meistari no Rīgas apavu uzņēmuma ,,Elegants”. Arī skatuves dekorācijas veidotas un video materiāli radīti Latvijā. Izrādē bija redzami piena dūmu paklāji un galvu reibinoši priekšnesumi, specefekti un 3D projekcijas, iluzionisma māksla (Alises auguma izmēra pārvērtības, Cepurnieka triki). Pārsteidza gaisa akrobātu šovs. Ja arī pirms izrādes skolotāji līdz nebija apjautuši visas tēmas, kuras gūs reālu pamatojumu teorijai, tad pēc noskatīšanās droši varēja runāt ar skolēniem par mākslu, literatūru, mūziku, kino, teātri, deju, arhitektūru, dizainu.

Kādam varbūt šķitīs – nu nē, Alise taču nav latviešu autora darbs. Bet mākslinieki, kas šo mūžam aktuālo darbu izvēlējušies parādīt šādā veidā, ir no Latvijas. Latvijā ir iespējams radīt pasaulē pieprasītu cirka izrādi. Un te mūsu pilsoniskā lepnuma izjūta, vēsture, mantojums – Latvija var!

,,Latvijas skolas somas” koordinatore Straupes pamatskolā Elita Pakalne